
Pašlaik uzņēmums "Brenntag", kas ir dibināts vairāk nekā pirms 130 gadiem, ir viens no vadošajiem ķīmisko vielu izplatītājiem pasaulē. "Brenntag" ir lielākais ķīmisko vielu izplatītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā un Ziemeļeiropā, kā arī trešais lielākais izplatītājs Ziemeļamerikā un vadošais šīs jomas uzņēmums Latīņamerikas tirgos. Uzņēmuma panākumus nodrošina vairāk nekā 10000 darbinieku gandrīz 300 tā nodaļās visā pasaulē
1874.–1912. - Viss sākās no olas...
"Ab ovo" nozīmē "no olas", un tas ir teiciens, ko lietoja senie romieši, ja gribēja kaut ko aprakstīt no paša sākuma. Lai cik dīvaini tas neliktos, uzņēmuma "Brenntag" darbība sākās nevis no vienas, bet no daudzām olām brīdī, kad Berlīnes (Berlin) uzņēmējs Filips Mīzāms (Philip Mühsam) 1874. gadā atklāja olu vairumtirdzniecības noliktavu.
Kaut gan ir diezgan maz rakstveida liecību par uzņēmuma pirmajām pastāvēšanas dienām, ir zināms, ka pirmais "tirdzniecības uzņēmums" ar nosaukumu "Philipp Mühsam oH" veiksmīgi sāka savu darbību. 1876. gadā tas nopirka pirmo transportlīdzekli, bet gadu vēlāk atklāja biroju Londonā, kur ilgāku laiku notika dīvaina tirdzniecība, piemēram, ar zārkiem, dārzeņiem, konservētu pārtiku un zālēm.
Vārds "zāles" 1879. gada uzskaites grāmatā nozīmē to, ka uzņēmums sāka darboties ķīmijas jomā. 1887. gadā "Mühsam" kļuva par Berlīnes Tirdzniecības palātas pastāvīgās komisijas locekli, kas nodarbojās ar ķīmisko vielu, zāļu, krāsu un laku tirdzniecību. Desmit gadu vēlāk uzņēmuma pārdošanas apjomi bija palielinājušies līdz 1,6 miljoniem marku.
Divdesmitā gadsimta sākumā strauji augošais uzņēmums iesaistījās motorizācijas jomā, tirgodams naftu un benzīnu.
1910. gadā uzņēmums "Philipp Mühsam oH" nopirka savu pirmo vieglo automobili (par aptuveni 17 tūkstošiem marku) un sarīkoja pirmo reklāmas kampaņu.
1912. gadā ķīmiskās rūpniecības nozares žurnāls "Die Chemische Industrie" publicēja pirmās ziņas par etiķskābes denaturācijas iekārtu, kas uzstādīta Gradestrasse Berlīnē.
Filips Mīzāms nebija sevišķi apmierināts ar uzņēmuma tirdzniecības darbību un turpināju eksperimentēt ar ķīmisko izejvielu attīrīšanu un pārstrādi.
1912.–1929. Pēc četrdesmit gadiem...
Filips Mīzāms, "Philipp Mühsam oH" dibinātājs, kuram četrdesmit gadu laikā izdevās pārvērst olu vairumtirdzniecības noliktavu par veiksmīgu ķīmijas nozares uzņēmumu, nomira 1914. gadā, atstādams dēlam mantojumā sava mūža veikumu. Ģimenes rūpalu turpināja Dr. Kurts Mīzāms (Dr. Kurt Mühsam) un Jūliuss Hercs (Julius Herz).
Uzņēmums galvenokārt nodarbojās ar naftas un degvielas tirdzniecību. Viens no uzņēmuma pirmajiem tirdzniecības partneriem 1914. gadā bija "Aral AG" – viens no pašlaik lielākajiem naftas koncerniem.
1917. gada finanšu pārskati liecina, ka uzņēmumam "Philipp Mühsam oH" bija savs dzelzceļa cisternu parks un pat sava naftas pārstrādes rūpnīca. 1923. gadā strauji augošais uzņēmums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļuva par akciju sabiedrību "Philipp Mühsam A.-G. Berlin".
Dažas preces, ko tolaik uzņēmums tirgoja, ieveda no Krievijas, jo akciju sabiedrība cieši sadarbojās ar vācu un krievu transporta uzņēmumu "DeRuTra" ("Deutsch-Russische Transportgesellschaft"). "DeRuTra" pa dzelzceļu importēja Krievijas naftas produktus, bet Filips Mīzāms tos izplatīja, atrazdamies Berlīnē. Labas attiecības ar Krieviju joprojām ir svarīga "Brenntag" vēstures daļa.
Uzturēdams labas attiecības ar austrumu partneri, plaukstošais uzņēmums pat tolaik spēja iegūt ekskluzīvas tiesības pasaules tirgū piegādāt Sibīrijas sveķu eļļu un priežu sveķus, un tas palīdzēja pārdzīvot smago inflācijas laiku.
Jaunas idejas un darbības virzieni veicināja nepārtrauktu uzņēmuma attīstību. Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados uzņēmums atklāja Berlīnē pirmo taksometru apkalpošanas staciju un vēlāk – daudzas tās nodaļas, vairākās pilsētās uzbūvēja naftas tvertņu kompleksus, tā sauktos tank farms.
1930.–1942. "Philipp Mühsam AG" kā "BRENNTAG"
"Philipp Mühsam AG" svin savu piecdesmit gadu jubileju!" Tā 1924. gada 5. septembrī rakstīja dienas laikraksts "Berliner Börsen-Courier". Jau tad uzņēmumu uzskatīja par galveno degvielas vairumtirgotāju ļoti iecienītās degvielas "Autophil" dēļ. Uzņēmuma 1929. gada pārskats liecina, ka peļņa pieauga par 15% un uzņēmums nepārtraukti attīstās. Kad pie varas nāca fašisti, uzņēmuma attīstība tika pārtraukta, jo fašisti uzskatīja, ka uzņēmuma nosaukums ir raksturīgs ebrejiem.
"Philipp Mühsam AG" kapitāla daļu turētāji zināja, ka briesmas draud ne vien uzņēmumam, bet arī viņiem pašiem. Tādēļ 1936. gada decembrī valdes priekšsēdētājs Jūliuss Hercs vērsās pie Hugo Stinnesa (Hugo Stinnes) ar piedāvājumu nopirkt uzņēmumu. 1937. gada februārī Stinnesu ģimene nopirka sabiedrības kapitāla daļas no Mīzāmu ģimenes, kura nekavējoties emigrēja uz ASV. Sabiedrība nekļuva par uzņēmuma "Hugo Stinnes GmbH" struktūras daļu, bet kļuva par privātas,ģimenes impērijas daļu.
1937. gada 14. jūnijā uzņēmumu pārdēvēja par "Brennstoff-, Chemikalien- und Transport AG (vormals Philipp Muhsam AG)", tomēr šo garo nosaukumu drīz aizstāja cits, viegli iegaumējams – "Brenntag". Jauno sabiedrību reģistrēja 1938. gada 2. februārī. Mainot nosaukumu, statūtos iekļāva ziņas par sabiedrības darbības jomu. To aprakstīja šādi:
"Dažādu ķīmijas produktu, īpaši automobiļu degvielas vairumtirdzniecība līdz ar citiem kalnrūpniecības, metalurģijas, ķīmijas un lauksaimniecības rūpniecības ražojumiem, kā arī preču, pusfabrikātu un gatavu izstrādājumu tirdzniecība." Jau tolaik sabiedrībai bija plaša teritorija ar naftas tvertnēm, metalurģijas rūpnīcas un citas iekārtas. Kā liecina 1942. gada bilance, sabiedrībai piederēja īpašums 8,2 miljonu marku (Reichsmark)vērtībā.
1945.–1950. No Berlīnes uz Mīlheimu (Mühlheim)
Ja kāds mūsdienās vēlētos sarīkot visu "Brenntag" darbinieku tikšanos, viņam būtu jānoīrē milzīga telpa, varbūt pat stadions. Toreiz, 1945. gadā, pietika ar nelielu istabu, jo darbinieku bija pavisam maz, bet Berlīnes sadalīšanas dēļ sabiedrības darbība bija ļoti ierobežota. No pirmās "Brenntag" rezidences Alexandrinenstrasse Berlīnē bija palikusi tikai drupu kaudze, bet nekustamo īpašumu pilsētas padomju zonā nacionalizēja. Turklāt pakalpojumu tīklu ārpus Rietumberlīnes pārņēma VDR valsts uzņēmums "Minol". Ņemot vērā uzņēmuma stāvokli, lēmums pārcelties no Berlīnes uz Mīlheimu un uzturēt tikai vienu biroju Berlīnē bija loģisks un nepieciešams. Tieši Mīlheimā sākās "Brenntag" jaunā vēsture. Uzņēmums joprojām piederēja Stinnesu ģimenei, lai gan dažādu domstarpību dēļ īpašums tika sadalīts. Tā par "Brenntag" īpašniekiem kļuva Oto Stinness (Otto Stinnes) un viņa māte Klēra (Claire), kuri turpināja uzņēmuma attīstības politiku. Divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu sākumā "Brenntag" aktīvi darbojās ķīmisko izstrādājumu un degvielas tirgū. Uzņēmuma apkalpošanas tīkla tirdzniecības vietas dzeltenā un zilā krāsā bija bieži redzamas toreizējās VFR rietumos līdztekus citiem uzņēmumiem, kas nodarbojās ar kravu pārvadājumiem, – "Brenntag Spedition", "Brenntag Seeschifffahrt" un "Brenntag Binnenschifffahrt". "Brenntag" pakāpeniski attīstīja savu noliktavu tīklu un paplašināja preču piedāvājumu, papildinot to ar šķīdinātājiem, organiskajiem un neorganiskajiem ķīmiskajiem izstrādājumiem, mākslīgajiem materiāliem, sveķiem, kā arī ar īpašām vajadzībām paredzētām ķimikālijām. Tādēļ drīz vien uzņēmumu sāka uzskatīt par vienu no labākajiem ķīmisko izejvielu izplatītājiem Vācijas tirgū.
1950.–1964. - Atkal Stinnesu ģimenes īpašumā
Aktīvi darbodamies ķīmisko vielu tirgū, uzņēmums arī sāka interesēties par īpašu rūpniecības nozaru apkalpošanu un piedāvāja cita starpā arī apkures iekārtas (eļļas krāšņu uzstādīšana, baseinu būve). Ar Berlīnes nodaļas palīdzību ievērojami attīstījās sadarbība ar Austrumeiropas valstīm.
Tomēr uzņēmums atteicās no Filipa Mīzāma uzsāktās darbības un 120 apkalpes stacijas Ziemeļreinā-Vestfālenē tika pārdotas uzņēmumam "Total GmbH". "Brenntag" sāka pievērsties ķīmisko izejvielu izplatīšanai.
1952. gadā, pēc tam, kad Stinnesu ģimene bija sadalījusi mantu, uzņēmums "Brenntag" un "Stinnes Bank", banka, kas bija cieši saistīta ar "Brenntag", kļuva par Oto Stinnesa īpašumu. Tad sekoja vissarežģītākais laiks uzņēmuma vēsturē.
Pēc bankrota "Stinnes Bank" bija spiesta pārtraukt darbību, un uzņēmuma "Brenntag" kapitāla daļas pārgāja "BfG Bank" īpašumā. Tomēr pat šajā grūtajā laikā "Brenntag" pārvarēja finanšu problēmas un pēc gada, 1964. gadā, "Hugo Stinnes AG" izpirka uzņēmuma kapitāla daļas no "BfG Bank" un tā "Brenntag" atkal kļuva par Stinnesa uzņēmumu grupas daļu.
Šajā laikā "Brenntag" ievērojami attīstīja savu tirdzniecību un ķīmisko vielu izplatīšanu, uzsākdams sadarbību ar daudziem ievērojamiem ražotājiem, ar kuriem sadarbojas arī pašlaik.
Tie ir "Monsanto", "British Celanese (Cortaulds)", "NVCP", "Rohm & Haas", "SIDA" ("Akzo") un "Union Carbide". Uzņēmums "Brenntag" sadarbojās gan ar austrumu, gan rietumu partneriem. Importējot ķīmiskās vielas, kas ražotas Amerikas, Francijas un Holandes uzņēmumos, "Brenntag" guva tādus panākumus, ka amerikāņu investori pat gribēja uzņēmumu nopirkt. Viens no galvenajiem "Brenntag" austrumu partneriem bija VDR. "Brenntag" tirgojās ar VDR naftas pārstrādes uzņēmumu naftas produktiem, pamatojoties uz starptautisko, tā saukto swing līgumu.

1965.–1990. No tirdzniecības uz izplatīšanu
"Brenntag" starptautiskie sakari izrādījās nenovērtējami 1973. gadā, kad, neņemot vērā krīzi starptautiskajā naftas tirgū, uzņēmums spēja iegādāties un piegādāt vajadzīgās preces saviem klientiem.
1974. gadā "Brenntag" svinēja savas pastāvēšanas simtgadi ar svinīgu pasākumu Esenē (Essen). Tolaik uzņēmumā strādāja aptuveni 600 darbinieku, un gada peļņa pirmoreiz sasniedza miljardu Vācijas marku. Tajā pašā gadā nodibināja Krievijas-Vācijas kopuzņēmumu "Sobren Chemiehandel GmbH", kas eksportēja un importēja no un uz Krieviju naftas produktus.
Uzņēmums "Brenntag", pārņemot "Emesco" – ķīmisko vielu izplatītāju ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi – un arī citus mazākus reģionālos izplatītāju uzņēmumus, ieguva jaunas pārstāvniecības Štutgartē (Stuttgart), Kaselē (Kassel) un Frankfurtē pie Mainas (Frankfurt am Main). Tēls, ko "Brenntag" izveidoja, bija starptautisks ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu izplatītājs visām tautsaimniecības nozarēm.
Palielinājās uzņēmuma "Brenntag" nozīme ASV. Pēc 1982. gada sabiedrība pārpirka ķīmisko vielu izplatītājus "Textile Chemicals", "Lynch", "PB&S" un uzņēmumu "Delta". "Brenntag" vispirms darbojās valsts austrumu piekrastē, taču vēlāk strauji paplašināja darbību, aptverot visu ASV teritoriju un tiecoties iegūt līdera pozīcijas Amerikas ķīmisko vielu tirgū.
1991.–1999. Vairāk nekā 100 gadu tradīcijas
"Brenntag" saglabā savas darbības pamatprincipus – labas attiecības starp Austrumiem un Rietumiem un nepārtrauktu uzņēmuma attīstību.
Uzņēmuma pārstrukturēšana
Uzņēmuma "Brenntag" pašreizējo stāvokli un veidolu nodrošināja daudzās pārpirkšanas un stratēģiskie lēmumi, ko uzņēmuma vadība pieņēma astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Tādējādi uzņēmums "Brenntag" kļuva par vienu no pasaulē lielākajiem ķīmiskās rūpniecības ražojumu izplatītājiem. Tas nostiprinājās Vācijā, nopērkot uzņēmumus "Staub & Co." (1994), "Wülfing" (1994), "Rühl" (1995/1996), "CVH Hannover" (1996), kā arī "Shuster & Sohn" (1998).
1996. gadā "Brenntag" koncentrēja savu izplatītāja darbību uzņēmumā " Brenntag Chemie-partner GmbH" un 1990. gadā pēc uzņēmuma struktūras pilnveidošanas pārņēma četras no septiņām "VEB Chemiehandel" filiālēm, vienā dienā kļūstot par svarīgāko dalībnieku bijušās VDR ķīmiskās rūpniecības ražojumu izplatīšanas tirgū.
Ieguvums no uzņēmuma pārpirkšanas ir tas, ka kopā ar uzņēmumu tiek pārņemtas tā loģistikas struktūras un klienti, un tas ļauj daudz ātrāk, nekā sākot no nulles, palielināt savu ietekmi tirgū. Tomēr uzņēmuma efektīva integrācija ir sarežģīts process un bieži nepieciešams pārstrukturēt pārdošanas tīklus. Tādēļ "Brenntag" pēdējo gadu laikā ieguldīja tik daudz līdzekļu izplatīšanas centru reorganizēšanā un modernizēšanā. Divi piemēri: 1988. gada septembrī atklāja jauno izplatīšanas centru Duisburgā-Hitenheimā (Duisburg-Hüttenheim), bet pēc nepilna gada – jauno loģistikas centru Tūrnamā (Tournam) netālu no Parīzes. Abi ir vieni no drošākajiem un mūsdienīgākajiem izplatīšanas centriem Eiropā.
1+1=3, t. i., HCI iegāde
1999. gada septembris paliks atmiņā kā svarīgākais posms uzņēmuma attīstībā, jo tieši tad "Brenntag" piedāvāja "HCI" akcionāriem pārdot "Holland Chemical International" ("HCI") kapitāla daļas, un 2000. gada 15. oktobrī to izdarīja 99,1% akcionāru.
Tā "Brenntag" kļuva par pasaules vadošo uzņēmumu ķīmiskās rūpniecības ražojumu izplatīšanas tirgū. Nopircis "HCI" kapitāla daļas, "Brenntag" kļuva par lielāko izplatītāju Eiropā un ceturto lielāko Ziemeļamerikā: tam bija vairāk nekā 100 tirdzniecības biroju un apgrozījums sasniedza aptuveni 1,5 miljardus eiro.

Brenntag Lietuva
Brenntag Latvia
Dipol Baltija
Brenntag Latvia, SIA
Dominante Park, Noliktavas nr.2
"Ciedri" Lielvārži,
Ķekavas pagasts, Ķekavas novads
LV-2123, Latvia
Tel.: +371 678 032 80
E-mail: brenntag(at)brenntag.lv











